Galvenā sfinksu īpatnība – tiem gandrīz nemaz nav apmatojuma. Sfinksu ķermenis ir klāts ar īsu, mīkstu vilniņu, kas atgādina samtu. Ja apmatojums kļūst redzams, tas tiek uzskatīts par trūkumu. Vienīgi uz muguras ir pieļaujams nedaudz garāks apmatojums. Lielākajai daļai sfinksu nav arī ūsu un uzaču. Apmatojuma trūkuma dēļ svarīga ir ādas krāsa, pigmentācijas raksts. Āda ir plāna, kaķim kustoties veidojas krokas. Ķermenis sfinksiem ir labi attīstīts, muskuļots, ar elegantām tievām kājām, pakaļkājas garākas par priekškājam. Ķepas ar gariem, kustīgiem pirkstiem. Kakls – slaids un tieva, pātagai līdzīga uz galu sašaurināta aste.

Sfinksi ir kaķi ar neatkarīgu raksturu, miermīlīgi un labsirdīgi, aktīvi iesaistās rotaļās. Jāņem vērā, ka tie ir ļoti runīgi kaķi, pie tam ne visiem liekas patīkams to savdabīgais izskats. Šiem īpatnējiem kaķiem svīst viss ķermenis. Lai gan šķiet, ka sfinksi ne pārāk cieš no aukstuma, svarīgi ir nodrošināt pietiekamu siltumu. Šie kaķi var dzīvot tikai telpās. Jāsargā no tiešiem saules stariem. Āda tiem ir “par lielu” – uz galvas, kakla, padusēs tā veido krokas. 

Vēsture. Pirmie zināmie bezvilnas kaķi ir dzīvojuši Meksikā līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem un miruši, neatstājot pēcnācējus. Sfinksi cēlušies no Kanādas, kur 1966. gadā kaķenei ar normālu, īsu vilnu piedzima īpatnēji kaķēni bez vilnas. Mērķtiecīgas selekcijas ceļā tika izveidota šī šķirne.

Piezīme. Sfinksu ķermeņa temperatūra ir normāla, proti, 39°C, tikai taustot ar roku ķermenis šķiet karsts.