Dzimtene: Vācija

Funkcija: lielo dzīvnieku pēddzinis

Izcelšanās: ap 1600. g.

Skausta augstums: 56-69 cm

Masa: 32-39 kg

Raksturs: modrs, ir atbildības izjūta

Dzīves ilgums: 10-13 gadi

No šīs šķirnes suņiem strāvo elegance un dižciltība. Vidēji lielajam medību sunim ir gluds, spīdīgs, pelēks kažoks un viegli iezīmēta pāreja no pieres uz spēcīgo purnu. Šīs šķirnes suņi ir labi pazīstami ļoti daudzās pasaules valstīs. Reiz šos suņus, kuri cēlušies no slavenajiem vācu medību suņiem, dēvēja par Veimāras pointeriem. Nenogurdināmajam Veimāras sunim ir garas, muskuļotas kājas, laba oža, pakļāvīgs un draudzīgs raksturs, respektīvi, visas ideālam medību sunim nepieciešamās īpašības. Šī ir viena no septiņām suņu šķirnēm, kas spēj veikt trīs funkcijas – medīt, atrast medījumu un to atnest saimniekam. Atkarībā no kažoka garuma suņus iedala īsspalvainajos un garspalvainajos. Taču Veimāras suņu garspalvainā forma ASV netiek oficiāli atzīta. 

Vēsture. Pēc vienas teorijas, šī šķirne radusies seno albino vācu pointeru mutācijas rezultātā. Otra versija – šķirne cēlusies, krustojot parasto pointeru ar bezvārda dzelteno pointeru. Šķirne selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta uzraudzībā.

Piezīme. Precīzs šķirnes izveidošanas laiks nav zināms. Iespējams, tas noticis 17. gadsimtā, kad dzīvoja flāmu mākslinieks Van Deiks, jo viņa gleznās atveidoti Veimāras suņiem līdzīgi suņi.

Otrs nosaukums. Veimāras putnu suns.