Čuda, Suse un Zuze

7 Aug, 2019

Čuda, Suse un Zuze

Teiksmas ceļš pie Čudas

Iepazinos Anglijā ar Danuti, kura tajā laikā strādāja dzīvnieku patversmē “Ulubele”. Vārds, pa vārdam, izstāstīju cik ļoti vēlos sev mājās labāko draugu. Sarunājām, ka atgriežoties Latvijā sazināsimies un došos uz “Ulubeli” aplūkot sunīšus. Bet, nebija nemaz jābrauc, iegāju mājaslapā un sāku meklēt. Mana nepacietība uzvarēja. Bildē uz ziemīga fona stalti pozēja MANA Čuda.

Neko negaidot, zvanīju Danutei, lai noskaidrotu vai Čuda vēl ir patversmē. Un atbilde bija pozitīva. Nākošajā dienā ar draudzeni Egitu devos iepazīties ar Čudu. Burtiski mīlestība no pirmā acu skatiena. Brīdī, kad Čudu izveda no voljēra, es sapratu ka, viņa ir īstā.

Pastaigājāmies, iepazināmies, spēlējāmies un jau bijām kā viens vesels. Kad devāmies atpakaļ uz patversmes teritoriju un devu patversmes darbiniekam Čudu, viņa smilkstēja un skatījās uz mani ar skatienu, kas saprotams vien suņu saimniekiem. Tolaik viņa nedzirdēja, bet redze vēl bija.

Man bija skaidrs, ka jautājumi vai es viņu adoptēšu bija lieki. Tā ar Čudu – bailīgo, nodoto sirdi sākām mūsu kopīgo ceļu. Sākums bija grūts, jo man bija jāiemācās strādāt ar pamestu un nedzirdīgu suni. Gāja visādi, gan strīdējāmies, gan mīļojāmies un pats galvenais – mācījāmies viena otru cienīt. Diemžēl pēc gada kopdzīves Čuda palika akla (insulta rezultāts, konstatējām, ka otrais). Bet mēs nepadevāmies un atkal sākām mācīties.

Čuda ir ļoti gudra meitene. Ātri apguva orientēšanos tikai ar ožas un vibrāciju palīdzību. Arī es atradu īsto pieeju kā turpināt uzsākto ceļu. Čudu nevaru atstāt ilgāku laiku ar vīru vai vecmammu, jo viņa ļoti skumst un pat raud. Tā viņa parāda, ka bez manis nevar un negrib. Tāpat ir ar mani.

Čudas draudzenes – Suse un Zuze

Laika gaitā sapratu, Čudai vajag draudzeni. Paņēmām labradora jauktenīti Susi un suņu meiteni Zuzi, kuras iepriekšējiem saimniekiem kļuva liekas un, ja nebūtu paņēmuši mēs, abas nonāktu patversmē.

Bet, izrādās ka Čuda ir kā mamma – visvecākā un dzīves pieredzējušākā. Tāpēc viņa abas draudzenes uztver kā bērnus un savu nostāju parāda kā nosvērts un mierīgs mājas galvenais suns.

Šobrīd kopā esam jau 6. gadu. Un Mīlestība aug ar katru dienu, vēl un vēl! Kad adoptēju Čudu teicu sev, ka katru mīļu dienu es viņai teikšu cik ļoti viņu mīlu un cik skaista viņa ir. Tā arī ir. Neesmu izlaidusi nevienu dienu.

Teiksma