Kristīnes Šeiko stāsts.

Tedijs pie mums dzīvo jau gandrīz gadu un gan es, gan mans dzīvesbiedrs Lauris var teikt, ka šis gads ir bijis prieku, pārsteigumu un izaicinājumu pilns. Daļa – pateicoties Tedijam. Tedijs mūsu mājās ir ienesis daudz vairāk prieka, smieklu un dzīvības. Kā gan citādi – Tedijs ir ļoti aktīvs dalmācietis, kurš pie mums nonāca jau pieaugušā vecumā. Mēs mūsu mīluli adoptējām no Tedija iepriekšējiem saimniekiem, kuriem dzīve viss sagriezās citādāk un bija nepieciešams Tedijam atrast jaunas mājas. Mēs patiesi vairs neatceramies, kā bija pirms Tedija. Un mēs arī nevēlamies, jo viņš lieliski papildina mūsu mazo kompāniju. Tagad esam pilns komplekts – Trīs musketieri. 

Pie lēmuma, ka mēs vēlētos četrkājainu kompanjonu, nonācām 2018. gada sākumā. Mums ir ļoti aktīva dzīve – daudz darba, daudz projektu, daudz braucienu un ceļojumu, taču jutāmies pārliecināti, ka mēs spēsim dot gan mīlestību, gan nepieciešamo uzmanību, ņemt līdzi piedzīvojumos un notikumos. Šobrīd, kad mums vajadzīga palīdzība, vēršamies pie mūsu mīļās Whisker.lv auklītes, kas nodrošina Tedijam visu nepieciešamo. Atgriežoties pie sunīša iegādes (sākumā domājām, ka pirksim, adopcija bija B variants), mēs nolēmām, ka tas varētu notikt gada beigās, taču maijā mūsu ceļi krustojās ar citu sunīti, kuru vēlējāmies adoptēt, bet diemžēl pieredzējām nepatīkamu pārsteigumu, un suņu puika pie mums nenonāca. Man un Laurim tas bija liels pārdzīvojums, tāpēc domu par suni atlikām.

Kādā jūnija pirmdienā man uzrakstīja draudzene, kura bija pamanījusi sludinājumu ar Tediju – nepieciešamas jaunas mājas. Viņa man rakstīja, ka, viņasprāt, šis ir mūsu suns un mums noteikti vajadzētu ar viņu iepazīties. Jau nākamajā vakarā Tedijs atbrauca ciemos, pēc pastaigas teicām saimniekam, ka jūtam, ka šis ir mūsu. Ceturtdien Tedijs ievācās pie mums un sākās pilnīgi cita dzīve. 

Sākums nebija viegls, jo Tedijs bija sabijies. Pirmās dienas sēdēja pie durvīm, gaidīja, kad viņam atbrauks pakaļ… Mēs centāmies viņu iedrošināt, taču ļāvām arī vienkārši aprast ar jauno vidi, jo sapratām, ka viņam nav viegli. Drīzāk biedējoši. Jauni cilvēki, vieta, smaržas, nav ierastās ikdienas. Jau pirmajā nedēļas nogalē devāmies pirmajā kopīgajā piedzīvojumā, kas bija satraucoši, taču jutām – Tedijam patīk ar mums.

Jau nākamajā nedēļā Tedijs bija daudz drošāks, bet vēl pēc nedēļas šķita jau pilnīgi iedzīvojies. Tedijs katru dienu mūs sagaidīja mājās ar smaidu. Jā, Tedijs prot smaidīt un dara to katru dienu. Mēs devāmies kopīgos braucienus, uz kafejnīcām (Tedija mīļākā vieta ir Rocket Bean Roastery Miera ielā) un garās pastaigās. Mēs visi trīs jutāmies lieliski! Un tāpat jūtamies vēl joprojām. 

Tedijs jau no paša sākuma bija nedaudz tievāks, kā vajadzētu, kas, iespējams, varēja būt stresa dēļ, ko radījušas jaunās pārmaiņas. Devāmies pie vetārstiem, stāstījām, ka labprāt veiktu pārbaudes un uzsāktu piemērotu diētu, lai Tedijs varētu iegūt veselīgāku svaru. Mēs saņēmām atbildi, ka svars pats atgriezīsies un neesot pamata šādai mūsu reakcijai… Mazu brīdi pagaidījām un devāmies pie cita ārsta. Tur uzreiz tika veiktas pārbaudes un mēs uzzinājām, ka Tedijam ir hroniska nieru mazspēja… Ārsts secināja, ka slimība velkoties jau kādu laiku. Tajā brīdī mums sagruva visa pasaule, jo mūsu ārsts minēja, ka Tedijs varētu nodzīvot vairs tikai trīs mēnešus.

Tas bija liels triciens, taču caur asarām darījām visu, lai Tedija rezultāti uzlabotos. Hronisku nieru mazspēju nevar izrāstēt, taču mums ievērojami izdevās uzlabot rezultātus ar medikamentiem un piemērotu diētu. Tedijs var turpināt veselīgu un pilnvērtīgu dzīvesveidu. Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu ārstei un klīnikai, kas mums necentās ieskaidrot, ka viss ir kārtībā, bet reaģēja uz mūsu bažām. Tedijs regulāri dodas uz pārbaudēm, lai mēs rezultātus varētu turēt attiecīgi labā līmenī, kā arī, lai varētu reaģēt, ja tie pasliktinās. Tedija piedzīvojumu kāre un aktivitāte nav samazinājusies! Šādas lietas var notikt, tāpēc atgādinām savus mīļuļus pārbaudīt lieku reizi un pievērst uzmanību visam, kas nešķiet pareizi. Un noteikti ir nepieciešams uzticams ārsts!

Mēs vēlamies iedrošināt adoptēt ne tikai kucēnus vai jaunus suņukus, bet arī tos, kas ir nedaudz vecāki. Jā, paiet ilgāks laiks, kamēr suns aprod ar jauniem apstākļiem, taču tas nav neizdarāms. Ar siltumu un mīlestību viss sanāks. Līdz ko Tedijs saprata, ka ir drošībā, viņš kļuva par mums uzticamu biedru, kurš vēlas iesaistīties it visā. Tedijs ir ļoti līdzjūtīgs – ja kādam no mums ir slikta diena vai skumjš noskaņojums – Tedijs ir klāt un cenšas iepriecināt, vai arī ieliek galvu klēpī, lai grūto dienu padarītu vieglāk.

Mums patversmēs ir tik daudz vecāku suņu un sunīšu – senioru, kuriem nepieciešamas rūpes un silta vieta, kuri alkst pēc cilvēku mīlestības, pat tad, kad, iespējams, reiz piedzīvojuši nepatīkamus notikumus. Iespējams, ka tieši viņš ir jūsu labākais draugs ar kuru doties garākos vai mazākos piedzīvojumos, sēdēt parka un baudīt skaistās dienas un vakarus… Lai katram izdodas atrast īsto astaini!