Latvijā ir tukstošiem suņu un liela daļa no viņiem atrodas patversmēs, gaidot vienu no diviem variantiem: došanos pie jaunās ģimenes vai došanos uz citiem medību laukiem. Bieži vien, cilvēki ļoti negribīgi adoptē patversmes suņus dažādu aizspriedumu dēļ. Aplūkosim 5 izplatītākos mītus par šiem mīluļiem.

1. Suņi ir patversmēs, jo kaut kas ar viņiem nav kārtībā

Šis mīts radies neizprotot, kāpēc šie suņi vispār ir nonākuši patversmē. Ir pieņēmumi, ka suņi patversmēs nonāk tāpēc, ka klaiņojuši, tikuši konfiscēti vai bijuši agresīvi. Suņiem būs tieksme bēgt un viņi būs emocionāli traumēti, dēļ tā kā pret viņiem izturējās vai vienārši cilvēku pieņēmums, ka šie suņi ir ļauni.

Bet patiesie iemesli, kāpēc dzīvnieki atrodas patversmēs, ir pavisam citi un tiem nav nekāda sakara ar suņa uzvedību. Daudzi cilvēki atsakās no saviem mīluļiem tāpēc, ka tie ir lieki tēriņi un nevar vairs atļauties uzturēt mīluli. Pārvācās no privātmājas uz dzīvokli, pārvācas uz citu valsti un nevar vai negrib ņemt mīluli līdzi. Kā arī netiek galā ar konkrētās šķirnes suni.

Dzīvnieki nonāk patversmēs arī tad, kad vēlmes ar realitāti nesakrīt. Mazais kucēns nu ir izaudzis par lielu, enerģisku suni un dzīvoklī tam vairs nav vietas vai arī mazais klēpju sunītis veikalā bija tik jauks un mīlīgs, bet nu kļuvis par dominējošu un nekontrolējamu suni.

Lai mīluļi varētu ātrāk nonākt pie savas īstās ģimenes, Whisker platformā esam apkopojuši visas Latvijas patversmes un dzīvnieku aizsardzības biedrības. Jo patiešām, šo suņu vienīgā problēma ir tāda, ka viņi ir patversmē, nevis kopā ar mīlošu ģimeni.

 

3. Nav zināma suņa pagātne

Šī varētu būt taisnība, bet tā nav slikta lieta, jo patversmes suņi paši vairs nezina savu pagātni, it īpaši pēc tam, kad nonākuši mīlošā ģimenē. Suņi nedzīvo pagatnē un to arī nevajadzētu darīt mums, jo vairāk, ja tas attiecas pret dzīvniekiem. Dažreiz patversmēm ir pieejama informācija par šiem suņiem,  bet ne vienmēr tas ir labi, jo cilvēkiem to zinot, turpina domāt par suņa pagātni. Neatkarīgi no tā vai sunim pāri darīja bērni, tika izmests no mašīnas vai piedzīvoja jebkuru citu traumatisku pieredzi, tā ir pagātne! Suņi dzīvo šodienā.

Suņa pagātnei būs nozīme vien tad, ja pats patstāvīgi turpināsi uztraukties un domāsi par to, kas notika pirms patversmes. Suns jau aizmirsis visus pāridarījumus, tiklīdz tas vairs neatkārtojas un tu vari palīdzēt tam visam palikt pagātnē, neizraisot situācijas, kas sunim par to varētu atgādināt.

 

3. Suņiem varētu būt kādas slimības

Protams, ir suņi kam ir kādas veselības problēmas vai tā saucamais “audzētavu klepus”, kas ir diezgan bieži izplatīts. Tomēr patversmes adopcijai nodod jau vakcinētus, attārpotus un izmeklētus suņus. Ja mīlulim ir kādas problēmas, tad patversme dod norādes kā atgūt veselību vai saglabāt to.

4. Tie nav šķirnes suņi

Un? Ja vien neesi nolēmis doties uz izstādēm, bezšķirnes suņi ir daudz labāka izvēle. Lielākoties viņiem nav ģenētiskas vai šķirnēm raksturīgas uzvedības un veselības problēmas, kādas ir raksturīgas tīrasiņu mīluļiem, kā, piemēram, vācu aitu suņiem gūžu displāzija vai terjeru rakšanas vēlme. Kā arī jaukteņi pēc izskata mēdz būt tik dažādi un interesanti.

 

5. Viņi ir pārāk veci

Iegādāties kucēnu var šķist ļoti laba doma – tev ir iespēja sākt visu no baltas lapas un pašam izaudzināt suni. Esot mazās radības saimniekam, liela daļa cilvēku koncentrējas tikai uz skaistāko daļu un aizmirst kāda ir realitāte audzinot kucēnu: tas var būt tik pat saspringti un grūti kā audzināt bērnu.

Protams, izaudzināt kucēnu neprasa vairāk laika kā gadu vai pusotru, tomēr tie, kuri nav gatavi, ka suns šajā laikā var grauzt, nokārtoties mājās, pārbaudīt saimnieka autoritāti vai vienkārši izaugt par enerģijas bumbu, kas nepārtraukti ir kustībā, labāk apsvērt domu par pieauguša suņa adopciju.

Ar kucēnu tu nekad nevari būt pilnībā drošs kāds viņš izaugs. Ja nav tik daudz laika, ko veltīt apmācībām, tad 1 vai 2 gadus vecs suns būs tieši laikā. Pārsvarā viņi nāk “komplektācijā” ar zināšanām par dabisko vajadzību kārtošanu ārpus mājas, prot pamatkomandas un ir pieraduši pie cilvēkiem. Un neaizmirsīsim par suņiem senioriem, kuriem ir 7 vai vairāk gadu. Seniori var būt lieliski piemēroti tiem, kuri nav pārāk aktīvi vai arī situācijās, kad nevēlaties uzņemties atbildību uz 10 vai 15 gadiem, bet tomēr vēlies sev mīlošu kompanjonu.

Kad būsi nolēmis tikt pie mīluļa, atceries – nepērc, bet adoptē un tu izglābsi kādam dzīvību un tajā pašā laikā tiksi pie pasaules uzticamākā drauga!

 

Katram mīlulim mīlošu saimnieku,

Vēl Whisker

Seko mums Facebook