Hēra un Krikse

8 Mai, 2019

Hēra un Krikse

Santas (Ace Ventura) stāsts.

Vienmēr esmu vēlējusies Latvijas parasto strīpaino kaķi. Lēmumam par kaķa uzņemšanu ģimenē gatavojos ilgi. Zināju, ka vēlos dot mājas kaķim, kuram tās nav vispār. Sociālos tīklos ieraudzīju Ivetas Godaines fotogrāfijas, kurās bija redzama skaista kaķu meitenīte. Iveta ar vīru tikko bija uzsākuši darbību dzīvnieku biedrībā „Dzīvnieku SOS”. Šī biedrība nav patversme, tajā darbojas brīvprātīgie cilvēki, kuriem ir iespēja dot pagaidu mājas kaķiem, kamēr atrod īstās.

Tā nu sazinājos ar Ivetu un braucu ciemos iepazīties ar kaķenīti. Pēc iepazīšanās izlēmu Hēru adoptēt. Skumji bija gan Ivetai, gan Ivetas kaķim, jo visi paspēja jau sadraudzēties. Hēra bija Ivetas pirmais pieņemtais audžubērns. Hēra bija aptuveni 6 mēnešus jauna, kad devāmies kopā uz mājām, iepriekšējie saimnieki bija viņu izlikuši uz ielas.

Hēra pie manis ieradās pirms 10 gadiem. Viņa man iemācīja iemīlēt kaķus, tādēļ pēc pāris mēnešiem izlēmām, ka nepieciešama Hērai kompānija. Sazinājos ar Ivetu, viņa ieteica paņemt otru kaķīti Hēras vecumā. Neilgi pēc tam mums pievienojās Krikse, kura bija dzimusi pagrabā un tur dzīvojusi pirmos dzīves mēnešus.

Krikses ienākšana bija pavisam citādāka. Krikse kā jau bailīgs pagraba kaķis man lika saprast, ka man būs jāapbruņojas ar lielu pacietību, lai sasniegtu tādu mīlestības pakāpi kā ar Hēru mēneša laikā. Cik Hēra bija komunikabla, tik Krikse bailīga. Savā starpā abas sadzīvoja ļoti draudzīgi. Krikse nezināja, kas ir uzticība un mīlestība. Pagāja vismaz pieci gadi līdz saprata, ka es nekad pāri nedarīšu un, ka ļoti mīlu viņu. Uzticība pakāpeniski tika iekarota.

Iveta iedeva Kriksei vārdu, tādēļ nolēmu to atstāt, jo mums ar Hēru tas patika. Savukārt, lai izdomātu vārdu Hēra, nācās pielikt pūles. Ar draudzeni Google meklējām kaķu vārdus, neviens tā īsti nepatika, tomēr kaut kā nonācām līdz grieķu mitoloģijas tēmai, kur arī atradām vārdu Hēra.

Protams, šie 10 gadi nav bijuši viegli. Kriksei bija, un vēl joprojām ir veselības problēmas, Hēra smagi salauza ķepiņu, taču tā siltā meiteņu murrāšana, kura palīdz man aizmigt, stāv pāri visām grūtībām! Mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām. Manas mājas vienmēr būs tur, kur ir mani mājdzīvnieki! ❤